Eiropas enerģētikas pārejas pamatojums mazapjoma zvejniecības realitātē

Lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, būs nepieciešamas ne tikai tehnoloģiskas inovācijas, bet arī politika, kas ir cieši saistīta ar sociālo, ekonomisko un vides realitāti. Šajā kontekstā, lai nodrošinātu gan efektivitāti, gan taisnīgumu, ir svarīgi ES enerģētikas pāreju balstīt uz zvejnieku un piekrastes kopienu pieredzi.

Eiropas Komisijas izveidotā Enerģētikas pārejas partnerība (ETP) nesen publicēja kopīgus un konkrētām nozarēm veltītus apsvērumus, lai atbalstītu Komisijas Enerģētikas pārejas plāna izstrādi. Šie dokumenti ir plaša dialoga rezultāts ETP atbalsta grupās, un to mērķis ir noteikt kopīgas prioritātes, nozaru problēmas un jomas, kurās nepieciešama starpnozaru saskaņošana.

Seaglow projektā šis process tika cieši ievērots, un divi konsorcija dalībnieki tieši piedalījās kā atbalsta grupu koordinatori: Gorka Gabiña Iribar (Akadēmijas darba grupa) un Marta Cavallé (Mazapjoma zvejas darba grupa). Viņu līdzdalība palīdzēja nodrošināt, ka galīgajos ieteikumos tika būtiski atspoguļoti gan zinātniskie pierādījumi, gan mazapjoma zvejas kopienu realitāte.

Mazapjoma zivsaimniecība - dekarbonizācijas priekšplānā

apsvērumi, ko izstrādāja Mazapjoma zvejas (SSF) darba grupa uzsver galveno vēstījumu: maza mēroga zivsaimniecība, kas rada mazu ietekmi, jau tagad darbojas ar ļoti zemu oglekļa dioksīda emisiju, un tāpēc tā ir enerģētikas pārejas priekšplānā. Tā vietā, lai to uzskatītu par nozari, kurai jāpielāgojas ārējiem risinājumiem, SSF būtu jāatzīst par jau pastāvošu pārtikas ražošanas modeli ar mazu ietekmi, un tā būtu jāiekļauj Eiropas zivsaimniecības un klimata politikas centrā.

Vienlaikus darba grupa uzsver, ka nozares nākotnei draud nopietnas strukturālas problēmas. Tās ietver novecojošas flotes un zvejas populācijas, ierobežotu piekļuvi investīcijām, zivju pieejamības samazināšanos piekrastes ūdeņos, ierobežotu piekļuvi resursiem un tirgiem, kā arī aizvien pieaugošu citu zilās ekonomikas darbību izspiešanu. Ja šīs problēmas netiks risinātas, enerģētikas pāreja var saasināt esošo neaizsargātību.

Galvenais ieteikums ir steidzami atjaunot zivju krājumus, jo īpaši piekrastes un piekrastes ūdeņos. Veselīgāki krājumi ievērojami samazinātu enerģijas patēriņu, saīsinot zvejas reisus un saīsinot laiku jūrā, vienlaikus uzlabojot ekonomisko dzīvotspēju un veicinot dabisko oglekļa dioksīda piesaisti jūras ekosistēmās.

Mazapjoma zvejas darba grupas koordinatore Marta Kavalē sacīja:           
“Mazapjoma zivsaimniecība jau ir daļa no Eiropas enerģētikas pārejas risinājuma. Tā kā tās rada maz oglekļa dioksīda emisiju un ir cieši saistītas ar piekrastes ekosistēmām, tās parāda, ka centieni klimata jomā, ilgtspējīga pārtikas ražošana un kopienu iztikas līdzekļi var viens otru papildināt. Taču bez veselīgiem zivju krājumiem, drošas piekļuves resursiem un pielāgota sabiedrības atbalsta pastāv risks, ka pāreja daudziem mazapjoma zvejniekiem paliks tikai teorētiska. Tāpēc mums ir nepieciešams, lai Eiropa izstrādātu plānu, kas nodrošinātu labāku nākotni mazapjoma zvejniekiem, uzlabojot dzīvotspēju, atjaunojot zvejniecību, atzīstot SSF īpašumtiesības, nodrošinot taisnīgu piekļuvi resursiem un tirgiem, kā galvenos pasākumus izmantojot diferencētu pieeju SSF un liela mēroga zvejai (LSF).”

Pierādījumi, dati un pētījumi kā pārejas pamats

Līdztekus nozaru ieteikumiem pētniecības organizācijas un Akadēmisko aprindu darba grupa uzsver, ka enerģētikas pāreja zivsaimniecībā un akvakultūrā ir jābalsta uz stabiliem, kopīgiem un ar politiku saistītiem pierādījumiem. Lietišķo pētījumu rezultāti joprojām pārāk bieži ir sadrumstaloti pa iestādēm un projektiem, tādējādi ierobežojot inovācijas iespējas un palēninot progresu.

Darba grupa uzsver, ka ir jāizveido saskaņoti un uzticami datu apmaiņas mehānismi par enerģijas patēriņu, emisijām un autoparka raksturlielumiem, kas būtu saistīti ar plašākiem ES digitālās pārejas centieniem un demonstrējumu pasākumiem, kas veicina spēju veidošanu un jaunu tehnoloģiju un risinājumu ieviešanu nozarē. Ticamu ES autoparka bāzes datu pētījumu izstrāde, enerģijas pieprasījuma kartēšana reģionos un dažādu pārejas ceļu iespējamības novērtēšana tiek uzskatīta par būtisku priekšnoteikumu, lai noteiktu reālistiskus, pieejamus un diferencētus dekarbonizācijas mērķus. Lai nodrošinātu, ka uzraudzības sistēmas atbalsta, nevis kavē nozares iesaistīšanos, ir ļoti svarīgi veidot uzticēšanos datu apmaiņai.

Akadēmisko aprindu darba grupas koordinatore Gorka Gabiņa Iribara (Gorka Gabiña Iribar) teica:
“Enerģētikas pāreja būs veiksmīga tikai tad, ja tās pamatā būs stabili pierādījumi un skaidra izpratne par to, kā faktiski darbojas zivsaimniecība un akvakultūra. Tam nepieciešama labāka datu apmaiņa, uzticamas bāzes līnijas, demonstrācijas un ciešāka sadarbība starp pētniekiem, ieinteresētajām personām, rūpniecības un politikas veidotājiem. Seaglow sekmē šo procesu, saistot lietišķos pētījumus ar reālās pasaules apstākļiem, palīdzot nodrošināt, ka pārejas ceļi ir reālistiski, pielāgoti reģioniem un balstīti gan uz zinātniskām zināšanām, gan darbības pieredzi.”

Kopīgie ETP apsvērumi tiks ņemti vērā diskusijās, kas notiks augsta līmeņa enerģētikas pārejas partnerības konference, kas notiek 2026. gada 17. februārī Briselē (SPARKS sanāksme). Seaglow partneri piedalīsies un sniegs ieguldījumu politiskajā dialogā, turpinot aizstāvēt taisnīgu, uz pierādījumiem balstītu un zivsaimniecības un piekrastes kopienu realitātē balstītu enerģētikas pāreju.